analoga vasara

Manas bērnības vasaras bija nedaudz skumjas. Pamatskolas laikā visi vienmēr aizbrauca uz laukiem pie vecmāmiņām, opīšiem vai tantēm, bet es paliku Rīgā, uz bruģotas mazas ieliņas proletāriešu rajonā. Es vairs neatceros, ko darīju, bet zinu, ka man nekad nebija miera.

Šodien es skatos uz šīs vasaras attīstītajām filmiņām, un tur, šķiet, ir tik daudz miera un nekustības. Kaut kas iesaldēts un mēms. Bet tā ir fasāde manam lielajam nemieram. Es arvien ilgojos pēc mierīgas vasaras. Piedzīvojumiem, bet sirdsmiera.